« Ievads | Par Kristus apsolījumu un kristiešu cerību: Cerības sāncensība » Mēs esam nonākuši pie mūsu apsvērumu par abām valstībām noslēguma. Lai ieklausāmies [1.Pēt.3:15]:... Lasīt tālāk
Dievs nevēlas, lai es otru veidoju pēc tēla, kas man šķiet labs, tātad pēc manis paša tēla. Dievs neatkarīgi no manis ikvienu ir veidojis pēc... Lasīt tālāk
Kristība dibina dievkalpojuma kopību Garā (sal.Ef.4:4-6). Tā, kā tā ir durvis uzņemšanai draudzē, tā reizē ir arī robeža, kas nodala no ārienes, arī tad, ja... Lasīt tālāk
Jo nedz apgraizīšana ir kas, nedz neapgraizīšana, bet jauns radījums. [Gal.6:15]... Lasīt tālāk
Kalpošana ir centrālais apzīmējums tam, ko dara baznīca. Tajā savienojas tas, ko tā saņem no sava Kunga (Mk.10:45; 9:35, Mt.23:10 u.t.) ar to, ko tā... Lasīt tālāk
Neskatoties uz lielo Helovīna popularitāti Krievijā, Maskavas pilsētas varasiestādes aizliegušas rīkot šo svētku svinības pilsētas skolās.... Lasīt tālāk
Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik dienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā... Lasīt tālāk
Ir ievērības cienīgi mūsu attieksme šajos [kara] apstākļos pret cilvēkiem, bez kuriem mēs nevaram dzīvot.... Lasīt tālāk
